Ģeogrāfiskā karte - Telangāna (State of Telangāna)

Telangāna (State of Telangāna)
Telangāna (te, ur) ir viens no Indijas štatiem. Štats tika dibināts 2014. gada 2. jūnijā, kad 10 apgabali atdalījās no Āndhras Pradēšas štata. Štata administratīvais centrs ir Haidarābādu. Telangānas platība ir 114 840 km2, un štatā dzīvo aptuveni 35,2 miljoni iedzīvotāju.

Burtiskā tulkojumā vārds "Telangāna" nozīmē ‘telugu zeme’.

3. gadsimtā p.m.ē. telugu zemi pakļāva Maurju imperators Ašoka. Pēc viņa nāves Āndhras ķēniņš Šatavahana izveidoja savu valsti, Plīnijs Andarae lielvalsts aprakstā minējis, ka tajā ir 30 nocietinātas pilsētas, 100 tūkstoši kājnieku, 30 tūkstoši jātnieku un tūkstotis kara ziloņu. 3. gadsimtā Šatavahana dibinātā lielvalsts saira sīkākās valstīs.

6. gadsimtā telugu zemi pakļāva Pallavas dinastija, bet 7. gadsimtā viņus uzvarēja Čalukju dinastija, bet 11. gadsimtā tamilu Čolas dinastija. 1309. gadā telugu zemi iekaroja Deli sultāna karavadonis Maliks Kafurs. 14. un 15. gadsimtā notika pastāvīgi kari starp musulmaņu sultāniem un Vīdžajnāgaras valdniekiem. 1512. gadā telugu zemē izveidojās Golkondas sultanāts, kuru 1687. gadā iekaroja moguli. 1724. gadā izveidojās Haiderabadas nizāmu valsts, kas 1766. gadā bija spiesta atdot valsts dienviddaļu Britu Austrumindijas kompānijai, bet 1798. gadā kļuva par britu protektorātu.

Pēc Britu Indijas sadalīšanās Indijas armija 1948. gadā ieņēma Haiderabadas nizāmu valsti un inkorporēja to Indijas Savienības sastāvā kā Haiderabadas štatu. Kad Indijas štatus reorganizēja pēc izplatītākās valodas principa, Haiderabadas štatu 1956. gadā sadalīja, pārsvarā telugu valodā runājošo iedzīvotāju teritorijas pievienojot Āndhra Pradēšas štatam, kannadu valodā — Maisoras štatam (tagad Karnātaka), bet marathu valodā — Bombejas štatam (tagad Mahārāštra).

2009. gadā Indijas valdība nolēma pakāpeniski atdalīt Telanganas reģionu pastāvīgā štatā, šis process noslēdzās 2014. gadā.

 
Ģeogrāfiskā karte - Telangāna (State of Telangāna)
Zeme (teritorija) - Indija
Indijas karogs
Indija (hi, Bhārat, en), oficiāli Indijas Republika (hi, Bhārat Gaṇarājya, en), ir valsts Dienvidāzijā. Tā ir septītā lielākā valsts pasaulē, kā arī otrā lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita. Toties tā ir vislielākā demokrātiskā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Indijā dzīvo vairāk nekā miljards cilvēku un šajā teritorijā runā vairāk kā 1600 dažādās valodās. Indiju dienvidos apskalo Indijas okeāns, rietumos Arābijas jūra, bet austrumos Bengālijas līcis. Krasta līnijas garums sasniedz 7517 km. Rietumos tā robežojas ar Pakistānu, ziemeļos ar Ķīnu, Nepālu un Butānu, bet austrumos ar Bangladešu un Mjanmu. Tai Indijas okeānā ir jūras robežas arī ar Šrilanku, Maldīviju un Indonēziju.

Indijas subkontinenta ilgstošajā vēsturē ir veidojušās tā materiālās un kultūras bagātības, tajā ir mājvieta Indas ielejas civilizācijai, to ir šķērsojuši vēsturiskie tirdzniecības ceļi un te ir bijušas lielas impērijas. Šeit ir radušās četras no pasaules pamata reliģijām — hinduisms, budisms, džainisms un sikhisms. Mūsu ēras pirmajā tūkstošgadē, izplatoties zoroastrismam, jūdaismam, kristietībai un islāmam, izveidojās reģiona atšķirīgā kultūra. No 18. gadsimta sākuma Britu Austrumindijas kompānijas pakāpeniski anektēja Indiju, bet no 19. gadsimta vidus to kolonizēja Apvienotā Karaliste. Indija par neatkarīgu valsti kļuva 1947. gadā pēc Britu Indijas sabrukuma plašas nevardarbīgas pretošanās rezultātā.
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
INR Indijas rūpija (Indian rupee) ₹ 2
ISO Valoda
EN Angļu valoda (English language)
AS Asamiešu valoda (Assamese language)
BN Bengāļu valoda (Bengali language)
BH Bihāri valodas (Bihari languages)
GU Gudžaratu valoda (Gujarati language)
HI Hindi (Hindi)
KN Kannadu valoda (Kannada language)
ML Malajālama (Malayalam language)
MR Marathu valoda (Marathi language)
OR Oriju valoda (Oriya language)
PA Pandžabu valoda (Panjabi language)
TA Tamilu valoda (Tamil language)
TE Telugu valoda (Telugu language)
UR Urdu (Urdu)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Bangladeša 
  •  Butāna 
  •  Mjanma 
  •  Nepāla 
  •  Pakistāna 
  •  Ķīna